Pirmā daļa - Kristus Atnākšanas noslēpumi

Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu Nazareti pie Jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram Jāzepam; un Jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: "Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. Lūk, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus." (sal. Lk 1, 26-31)

Marija steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā. Iegājusi Zaharija namā, viņa sveicināja Elizabeti. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabeti piepildīja Svētais Gars. Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: "Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis!" (sal. Lk 1, 39-42)

Jāzeps no Nazaretes pilsētas Galilejā devās uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija mātes cerībās. Un notika, ka, viņiem tur esot, pienāca laiks, lai viņa dzemdētu. Un Marija dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu un ietina Viņu autiņos, un ielika Viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā. (sal. Lk 2, 4-7)

Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās viņu šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Kungam. Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Viņš paņēma Bērnu savās rokās, slavēja Dievu un sacīja: "Manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai!" (sal. Lk 2)

Kad Jēzus bija divpadsmit gadus vecs, Jāzeps un Marija pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. Un, kad, svētku dienām izbeidzoties, viņi atgriezās atpakaļ, Bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. Viņu neatraduši, tie atgriezās Jeruzalemē, Jēzu meklēdami. Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam svētnīcā starp Rakstu mācītājiem, tos klausoties un jautājot. Un visi, kas Jēzu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm. (sal. Lk 2, 42-46)

Otrā daļa - Kristus Gaismas noslēpumi

... Jēzus atnāca no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Pēc kristībām Jēzus tūlīt izkāpa no ūdens. Un, lūk, debesis atvērās, un Viņš redzēja Dieva Garu baloža veidā nolaižamies pār sevi. Un balss no debesīm sacīja: "Šis ir mans mīļais Dēls, kurš man ļoti labpatīk." (sal. Mt 3)

... Jēzus atnāca no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Pēc kristībām Jēzus tūlīt izkāpa no ūdens. Un, lūk, debesis atvērās, un Viņš redzēja Dieva Garu baloža veidā nolaižamies pār sevi. Un balss no debesīm sacīja: "Šis ir mans mīļais Dēls, kurš man ļoti labpatīk." (sal. Mt 3)

...

Jēzus sacīja: "Laiks ir piepildījies, un Dieva valstība tuvu klāt! Gandariet par grēkiem un ticiet Evaņģēlijam!" (sal. Mk 1)

Kungs izdziedināja triekas slimo, sacīdams: "Dēls, tavi grēki tev tiek piedoti! Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!" Un tas tūlīt piecēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot. Un ļaudis brīnījās un godināja Dievu, sacīdami: "Kaut ko tādu mēs vēl nekad nebijām redzējuši!" (sal. Mk 2, 5.11-12)

... Jēzus ņēma līdz Pēteri, Jēkabu un Jāni un uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu. Un Viņa sejas izskats kļuva citāds, un Viņa apģērbs tapa balts un staroja. Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu: tie bija Mozus un Elijs. Viņi parādījās godībā un runāja par Kristus ciešanām un nāvi, ko Viņš piepildīs Jeruzalemē. Bet mācekļi bija miega nomākti; un uzmodušies tie redzēja Jēzus godību. Un Pēteris sacīja Jēzum: "Mācītāj, mums ir labi šeit būt; mēs uztaisīsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam." Viņiem tā runājot, parādījās mākonis un apēnoja viņus. Un balss atskanēja padebesī, sacīdama: "Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!" (sal. Lk 9, 28-35)

... Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda pienākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, mīlēja tos līdz galam. (Jņ 13, 1) Vakariņu laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja to, lauza, deva saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, šī ir mana Miesa." Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā. Un Viņš tiem sacīja: "Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kas par daudziem tiks izlietas." (Mk 14, 22-24)

Trešā daļa - Kristus Ciešanu noslēpumi

Jēzus, ceļos nometies, lūdza Dievu, sacīdams: "Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!" Nāves baiļu pārņemts, Viņš lūdza Dievu jo karstāk. Un sviedri kā karstas asins lāses ritēja pār Viņa dievišķo vaigu. (sal. Lk 22, 41-44)

Pilāts atkal uzrunāja tautu un sacīja: "Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar Jūdu ķēniņu?" Bet pūlis kliedza: "Sit Viņu krustā!" Un Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā. (sal. Mk 15, 12-15)

Un kareivji, nopinuši kroni no ērkšķiem, lika to Jēzum galvā un niedri Viņa labajā rokā. Un tie, Viņa priekšā ceļos mezdamies, ņirgājās, sacīdami: "Esi sveicināts, Jūdu ķēniņ!" (sal. Mt 27, 29)

Un Jēzus, nesdams savu krustu, gāja uz to vietu, kas saucās Galvaskausa vieta, bet ebrejiski Golgāta. (sal. Jņ 19, 17)

Nonākuši vietā, kas saucās Kalvārija jeb Golgāta, tie tur sita Jēzu krustā un tāpat divus slepkavas: vienu pa labi, otru pa kreisi no Viņa. Bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai. Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu. Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: "Tēvs, Tavās rokās Es atdodu savu garu!" Un, to teikdams, Viņš izdvesa garu. (sal. Lk 23, 33.44-46)

Ceturtā daļa - Kristus Godības noslēpumi

Eņģelis uzrunāja sievietes un sacīja: "Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņa šeit nav, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā bija sacījis!" (sal. Mt 28, 5-6)

Pēc sarunas ar mācekļiem Kungs Jēzus uzkāpa debesīs, kur sēž pie Dieva labās rokas. Bet viņi gāja un sludināja visur; un Kungs viņiem palīdzēja un mācību apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (sal. 17, 19-20)

Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur atradās Vissvētākā Jaunava Marija un apustuļi. Un parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās pār ikvienu no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti. (sal. Apd 2, 1-4)

Visvarenais, mūžīgais Dievs, Tu Bezvainīgās Jaunavas Marijas, Tava Dēla Mātes, miesu un dvēseli paņēmi debesu godībā, dari, lai mēs pastāvīgi rūpētos par garīgajiem labumiem un nopelnītu sev līdzdalību Viņa godībā. ("Romas Misāle")

Tad pie debesīm parādījās liela zīme: saulē tērpta Sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis. (Atkl 12, 1)