Jaunie laiki

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 22 Marts 2012 13:31

Jelgavas katedrāle no 1996. g. 25. marta.

Jauni laiki Latvijas katoļu baznīcā iesākās ar brīvās un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanu. 1991. g. 5. maijā Augstākā Padome Rīgā pieņēma lēmumu atjaunot brīvo un neatkarīgo Latvijas Republikas valsti un ar to lēmumu izstājās no Padomju savienības republiku apvienības. Tas bija drosmīgs, izšķirīgs un neatgriezenisks lēmums.

1991. g. nomira kardināls Valerijāns Vaivods, kas vadīja Latvijas katoļu baznīcu no 1962. g. Par Rīgas arhibīskapu 1991. g. jūnijā iesvētīja Jāni Pujatu. Atjaunoja Liepājas diecēzes darbību, tur ieceļot un iesvētot bīskapu Jāni Buli 1991. g. 24. jūnijā.

1993. g. no 8.-10. septembrim Latviju apmeklē Pāvests Jānis Pāvils II un atraisīja Latvija garīgā spēka avotus. Pāvesta vizīte bija Latvijas Republikas prestižas celšana, kā arī Latvijas katoļu baznīcas ielikšana universālās baznīcas saimē. Latvijas ticīgie tika garīgi stiprināti, piedaloties svētajā Misē 1991. g. 8. septembrī Meža parkā, Rīgā un 9. septembrī atjaunotājā un sakārtotājā Aglonā. Svētā Tēva Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā deva Latvijas katoļu baznīcai jaunu pamudinājumu un iedvesmi.

1996. g. Latvijā tiek izveidotas četras bīskapijas ar kādreizējo brīvās Latvijas četru apgabalu teritorijas iedalījumu: Rīga – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Par Rīgas – Vidzemes arhibīskapu paliek V. E. Jānis Pujats. Par jaundibinātās Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapu kļūst V. E. Jānis Bulis. Par Liepājas diecēzes bīskapu tiek iecelts jauniesvētītais bīskaps V. E. Āvaldis Andrejs Brumanis. Par Jelgavas jaundibinātās diecēzes bīskapu tiek iecelts jauniesvētītais Rīgas Garīgā Semināra rektors V. E. bīskaps Antons Justs, kas pārņem Jelgavas diecēzes vadību 1996. g. 25. martā. Pāvests Jānis Pāvils II pats 1996. g. 6. janvārī Romā iesvētīja par bīskapiem Ārvaldi Andreju Brumani un Antonu Justu.

Jelgavas Bezvainīgi Ieņemtās Jaunavas Marijas katedrāle uzsāk savu darbību ar bīskapu Antona Justa ievešanu amatā. Par Jelgavas dekānu kļūst Staņislavs Mukāns. 1996. g. 2. jūnijā pēc priestera Edvarda Zakša iesvētīšanas Jelgavā, viņš arī tiek nozīmēts kā Jelgavas katedrāles vikārs. Jelgavas katedrāle apkalpo sešpadsmit tūkstošus katoļticīgos Jelgavā un Jelgavas rajonā, tanī skaitā Kalnciemu, Līvbērzi, Eleju, Zaļeniekus, Staļģeni un Glūdas-Nākotni.

Pie Jelgavas katedrāles ir izveidojušās katedrāles valde, Marijas Leģions, pensionāru saiets, laulāto un ģimeņu saiets, jauniešu saiets un koris, pieaugušo koris un svētdienas skola. Vasarā notiek bērnu nometne, katehētu kursi, diecēzes jaunatnes saiets un svētceļojums Jelgava – Aglona. Marijas Leģiona darbība ir apbrīnojama un aptveroša. Sešu gadu laikā Marijas Leģions ir izveidojies par 80 biedru organizāciju, tur skaitot gan aktīvos, gan arī pasīvos biedrus. Marijas Leģions lūdzās un apmeklē pansionātus un slimnīcas, vientuļus pensionārus un psihiatriskās slimnīcas iemītniekus. Marijas Leģiona locekļiem ir sirds un rokas atvērtas, lai uzņemtu šīs pasaules atstumtos un aizmirstos. No Marijas Leģiona centieniem ir izaudzis pansionāru saiets, kur pensionāri saiet kopā pirmajā mēneša piektdienā uz Sv. Misi un maltīti Akadēmijas ielā 14 (Katehēzes centrā).

Laulāto un ģimeņu saiets ir savas attīstības sākumā ar šūniņveida laulāto saietu. Laulātiem pāriem un ģimenēm ir vajadzīgs garīgs stiprinājums un atbalsts, lai viņi dzīve attīstītos pēc Dieva gribas. Jaunieši sanāk kopā katru piektdienas vakaru uz sv. Misi, adorāciju un pārrunām. Viņi piedalās aktīvi draudze dzīvē, iet svētceļojumos un 2000 gadā piedalījās Vispasaules Jauniešu Saietā Romā. Jaunieši izceļas ar kori un sabiedriskiem pasākumiem.

Svētdienas skolā bērni tiek sagatavoti uz pirmo sakramentu pieņemšanu. Katru gadu Jelgavas katedrālē iesvētās, t.i. iet pie pirmās grēku sūdzes un pirmas svētās komūnijas, līdz 150 bērniem. Katru gadu Vasarassvētkos notiek iestiprināšana. Jelgavas katedrāles svētdienas skolu vada ticības mācības skolotājas.