Īsumā...

Baznīca ir Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa pazīstamākais darbs Latvijā.

Pirmo katoļu baznīcu, kas atradās tajā pašā vietā, cēla Kurzemes hercogs Fridrihs 1635.-1645. g. Tā kā vecā baznīca draudēja sabrukt, tad 1904. gadā baznīcas ēku nojauca. Mons. Kazimira Jasenas vadībā Strandmaņa projektu realizēja brīvuzņēmējs P. Pumpītis. 1906. gadā jauno baznīcu pabeidza un iesvētīja Sv. Jura godam. 1925. g. V. E. bīskaps J. Rancāns konsekrē Sv. Jura baznīcu un nosauca par Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu.

Lasīt tālāk ...

Vēsturiskie posmi

Jelgavas Baznīcas vēsturi var iedalīt sešos posmos:

Lasīt tālāk ...

Dievnama nosaukums

Paskaidrojums par Jelgavas katoļu dievnama nosaukumiem – par Svētā Jura baznīcu un Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāli.

1642-43. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Jelgavā katoļiem uzcēla nelielu mūra baznīcu, kas tika veltīta svētā Jura godam. Darbi pilnībā tika nobeigti tikai 1645. gadā.

Lasīt tālāk ...

Jaunie laiki

Jelgavas katedrāle no 1996. g. 25. marta.

Jauni laiki Latvijas katoļu baznīcā iesākās ar brīvās un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanu. 1991. g. 5. maijā Augstākā Padome Rīgā pieņēma lēmumu atjaunot brīvo un neatkarīgo Latvijas Republikas valsti un ar to lēmumu izstājās no Padomju savienības republiku apvienības. Tas bija drosmīgs, izšķirīgs un neatgriezenisks lēmums.

Lasīt tālāk ...